Slīpiem jumtiem (metāla, šīfera, dakstiņu vai pagaidu) ar divām ventilācijas zonām, kā arī ventilējamām fasādēm.

Šo plēvju uzdevums ir aizsargāt būvkonstrukcijas no kondensāta veidošanās un no mitruma – sniega, lietus, ūdens un citiem konstrukcijas nelabvēlīgi ietekmējošiem faktoriem.

Hidroizolācijas plēves var iedalīt divās apakšgrupās: vienkāršās hidroizolācijas plēves un hidroizolācijas plēves ar antikondensāta slāni, ko dēvē arī par antikondensāta plēvēm.

Vienkāršās hidroizolācijas plēves

Vienkāršās hidroizolācijas plēves parasti ir armētas polietilēna plēves, kuras ieklāj nesiltinātos jumtos, labi vēdināmos bēniņos un šķūņos. To galvenais uzdevums ir savākt pilošo ūdeni un novadīt tālāk uz teknēm un tās kalpo kā hidroizolācijas slānis. Šo plēvju sastāvu parasti veido vairāku slāņu polietilēns (LDPE).

Antikondensāta plēves

Antikondensāta plēves izmanto slīpo, ventilējamo jumtu konstrukcijās kā hidroizolāciju zem metāla seguma, dakstiņiem vai šīfera. Jo īpaši antikondensāta plēvēs ieteicamas zem metāla jumtiem, kur veidojas daudz kondensāta. Jāatzīmē, ka antitkondensāta plēvēm praktiski nav tvaika caurlaidības spējas. Antikondensāta plēves sastāv no vairākiem slāņiem. Augšējā virsma ir laminēta, bet apakšējā ar raupju struktūru, kas ļauj tai absorbēt noteiktu ūdens kondensāta daudzumu un neļauj tam tecēt lejup, bet ventilācijas ietekmē ļauj tam izžūt. Atsevišķiem plēvju veidiem šāds slānis var uzkrāt līdz pat 300 – 400 g mitruma uz vienu kvadrātmetru plēves platības. Sastāvā izmantoti materiāli, piemēram, polietilēns, polipropilēns, celuloze un viskoze. Jāatzīmē, ka antikondensāta plēves arī atšķiras ar elastību un izturību. Ieklājot antikondensāta plēvi, tā jāklāj ar absorbējošo slāni uz leju un to nedrīkst nostiept.

Ieklājot hidroizolācijas vai antikondensāta plēvi jumta konstrukcijās jāievēro, ka zem un virs plēves jābūt ap 5 cm gaisa šķirkārtai. Šīs plēves nekādā gadījumā nedrīkst likt cieši klāt minerālvates siltinājumam.