Ģeorežģis ir pamatā domāts slīpām nogāzēm ar mēŗki, lai tā augsne neslīd lejā teiksim lietū vai atkusnī vai vēja ietekmē. Ģeorežģi vēl liek uz horiznotālām plaknēm nestspējai, tai pat laikā ļaujot zālei augt cauri. Domāju, ka ja mērķis ir neļaut zemei aizpildīt tukšumus, tad režģis nav īstais materiāls.

Es gan domāju, ka likt kaut ko, lai aizturētu augsnei piepildīt tukšumus ir diezgan nepraktiski. Vienkāršāk ir nobērt ar augsni un ļaut tai darīt savu darbu. Daļa protams ieskalosies iekšā, bet samērā maz. Var taču piebērt pēc gada vai pusgada. Pēc gada būtiskas izmaiņas jau vairs nebūs. Kaut kas ieies iekšā, bet to kompensēs zāle, kura gan veido velēnu gan uzķer ceļojošo zemi utt.

Kalns pie ceļa parasti ir problēma ar sniega putināšanu. Būvgružiem jau vispār būtu cits labāks pielietojums, bet nu katrs pa savam.

Ekstrūdētie ģeorežģi tiek izmantoti arī vertikālās grunts atbalstsienu konstrukcijās, piemēram, izbūvējot:

1. Esošu ceļu vai dzelzceļu uzbērumu paplašinājumus,
2. Jaunus uzbērumus zem ceļiem, dzelzceļiem,
3. Tiltu un viaduktu uzbērumus, tiltu konusus,
4. Grunts dambjus,
5. Nesošas un dekoratīvas atbalstsienas,
6. Erodējošas grunts nogāzes,
7. Grunts prettrokšņu sienas un citus mākslīgus dažādas nozīmes grunts uzbērumus un to rekonstrukcijas.

Ar ģeorežģiem armētas iepriekšminētās grunts konstrukcijas, salīdzinot ar nearmētiem risinājumiem, iespējams uzbūvēt:

– stāvākas (pat līdz 90 grādiem),
– izturīgākas (bez nestspējas ierobežojumiem),
– ekonomiskas materiālu ziņā, jo iespējams izmantot vietējo pildmateriālu,
– ekonomiskas laika ziņā, jo nav jāgaida, kamēr uzbērums nosēdīsies vai betona siena sacietēs u.t.t.
– maksimāli izmantojot apbūvei paredzēto platību,
– ainaviski un arhitektoniski interesanti risinot uzbēruma vai atbalstsienas fasādi.

ģeorežģus pielieto lai uzbūvētu:

ceļus, laukumus, krautnes, konteineru laukumus, sliežu ceļus, noliktavu vai ražotņu grīdas, kā arī citus klājumus uz gruntīm ar nepietiekošu nestspēju.